Modulārie šķidruma līmeņa kontroles releji | uzstādīšanai elektriskajās sadales kārbās | sadales skapjos

Šķidruma līmeņa kontroles releji

Modulārie šķidruma līmeņa kontroles releji paredzēti elektrību vadošu šķidrumu līmeņa automātiskai uzraudzībai rezervuāros, tvertnēs, akās un citās sistēmās. Atkarībā no izvēlētā modeļa un pieslēguma shēmas relejs var vadīt sūkni, vārstu, kontaktoru, signalizāciju vai citu aprīkojumu atbilstoši iestatītajam minimālajam un maksimālajam šķidruma līmenim.

Šajā preču grupā var būt releji ar atšķirīgu barošanas spriegumu, kontaktu konfigurāciju, jutības diapazonu, elektrodu skaitu un funkcionalitāti. Visbiežāk tie tiek montēti uz DIN sliedes elektriskajā vai automātikas sadalnē un izmantoti kopā ar šķidruma līmeņa elektrodiem vai zondēm.

• Līmeņa noteikšana – tvertnē dažādos augstumos uzstādītie elektrodi nonāk saskarē ar šķidrumu.
• Vadītspējas mērīšana – relejs nosaka elektrisko savienojumu starp kopējo un kontroles elektrodu.
• Signāla novērtēšana – pēc elektrodu stāvokļa tiek noteikts, vai sasniegts minimālais vai maksimālais līmenis.
• Releja pārslēgšana – iekšējais izejas kontakts tiek ieslēgts vai izslēgts.
• Iekārtu vadība – ar kontaktu var vadīt signalizāciju, elektromagnētisko vārstu, kontaktoru vai citu automātikas ķēdi.
• Automātisks cikls – šķidruma līmenim paaugstinoties vai pazeminoties līdz citam elektrodam, izejas stāvoklis mainās atbilstoši izvēlētajam darba režīmam.

1. Šķidrums tvertnē atrodas iestatītajā maksimālajā līmenī – piepildīšanas sūknis vai vārsts ir izslēgts.
2. Šķidrums pakāpeniski tiek patērēts, un tā līmenis pazeminās.
3. Līmenim nokrītot zem apakšējā kontroles elektroda, relejs maina izejas stāvokli.
4. Tiek ieslēgts sūknis, elektromagnētiskais vārsts vai kontaktors.
5. Tvertne sāk piepildīties.
6. Šķidrumam sasniedzot augšējo elektrodu, relejs atkal maina izejas stāvokli.
7. Piepildīšana tiek apturēta, un cikls automātiski atkārtojas.

1. Šķidruma līmenis tvertnē paaugstinās.
2. Sasniedzot augšējo kontroles elektrodu, relejs ieslēdz iztukšošanas ķēdi.
3. Tiek iedarbināts sūknis vai atvērts vārsts.
4. Šķidruma līmenis sāk pazemināties.
5. Sasniedzot iestatīto apakšējo līmeni, relejs maina kontaktu stāvokli.
6. Sūknis vai vārsts tiek izslēgts.

• Ūdens rezervuāros – automātiskai piepildīšanai vai iztukšošanai.
• Akās – ūdens līmeņa kontrolei un sūkņa vadībai.
• Ūdensapgādes sistēmās – rezerves vai darba ūdens daudzuma uzturēšanai.
• Drenāžas sistēmās – uzkrātā ūdens automātiskai atsūknēšanai.
• Notekūdeņu sistēmās – ja tiek izmantoti konkrētajai videi piemēroti elektrodi un aprīkojums.
• Rūpnieciskās tvertnēs – tehnoloģisko šķidrumu minimālā un maksimālā līmeņa kontrolei.
• Ēku inženiersistēmās – ūdens rezervuāru un sūkņu automatizācijai.
• Laistīšanas sistēmās – ūdens rezervju kontrolei.
• Sūkņu stacijās – sūkņu darbības automatizācijai un aizsardzībai.
• Signalizācijas sistēmās – minimālā vai maksimālā līmeņa stāvokļa pārsūtīšanai.

• Nosakiet šķidruma veidu – pārbaudiet, vai šķidrums ir pietiekami elektriski vadošs.
• Izvēlieties vadības funkciju – piepildīšana, iztukšošana, minimālā līmeņa, maksimālā līmeņa vai sausās gaitas kontrole.
• Pārbaudiet barošanas spriegumu – tam jāatbilst vadības paneļa ķēdei.
• Pārbaudiet elektrodu skaitu – tam jāatbilst vēlamajai vadības shēmai.
• Novērtējiet šķidruma vadītspēju – ja relejam ir jutības regulēšana, iestatījumam jābūt piemērotam konkrētajai videi.
• Pārbaudiet izejas kontaktus – to tipu un pieļaujamo strāvu.
• Novērtējiet vadāmo slodzi – lielākam sūknim parasti nepieciešams kontaktors.
• Pārbaudiet moduļa platumu – lai sadalnē būtu pietiekami daudz vietas uz DIN sliedes.
• Novērtējiet elektrodu materiālu – tam jābūt piemērotam konkrētajam šķidrumam un apkārtējai videi.
• Pārbaudiet konkrētā modeļa shēmu – spaiļu nozīme dažādiem ražotājiem var atšķirties.

• kopējais elektrods jāuzstāda saskaņā ar konkrētā releja shēmu;
• apakšējais elektrods nosaka minimālo vadības līmeni;
• augšējais elektrods nosaka maksimālo vadības līmeni;
• elektrodi nedrīkst nejauši saskarties savā starpā;
• elektrodiem jābūt droši nostiprinātiem;
• jāņem vērā šķidruma viļņošanās un turbulence;
• ieteicams izvairīties no vietas, kur šķidrums tiek padots tieši uz elektrodiem;
• elektrodu materiālam jābūt ķīmiski piemērotam kontrolējamajai videi.

1. Nosakiet sistēmas darbības principu. Izlemiet, vai relejs vadīs piepildīšanu, iztukšošanu, signalizāciju vai aizsardzību pret sauso gaitu.
2. Pārbaudiet releja barošanas spriegumu. Tam jāatbilst elektriskās sadalnes vadības ķēdei.
3. Pārbaudiet konkrētā modeļa shēmu. Nosakiet barošanas, elektrodu un izejas kontaktu spailes.
4. Uzstādiet releju. Nostipriniet to uz piemērotas DIN sliedes elektriskajā vai automātikas sadalnē.
5. Uzstādiet elektrodus. Izvēlieties minimālā un maksimālā līmeņa augstumu.
6. Pievienojiet elektrodu vadus. Vadieties pēc konkrētā ražotāja spaiļu shēmas.
7. Pievienojiet vadības izeju. Ja nepieciešams, ar releja kontaktu vadiet kontaktora spoli.
8. Pārbaudiet aizsardzību. Barošanas un sūkņa ķēdēm jābūt pienācīgi aizsargātām.
9. Ieslēdziet barošanu. Pārbaudiet releja indikāciju un sākotnējo kontaktu stāvokli.
10. Pārbaudiet minimālo līmeni. Pārliecinieties, ka sistēma pārslēdzas paredzētajā brīdī.
11. Pārbaudiet maksimālo līmeni. Pārbaudiet otru pārslēgšanās robežu.
12. Pārbaudiet visu automātisko ciklu. Pārliecinieties, ka sūknis vai vārsts tiek ieslēgts un izslēgts pareizā secībā.

• Relejs tiek izvēlēts, nepārbaudot, vai šķidrums ir elektriski vadošs.
• Tiek sajaukti piepildīšanas un iztukšošanas darbības režīmi.
• Nepareizi tiek pieslēgti minimālais, maksimālais un kopējais elektrods.
• Netiek pārbaudīts releja barošanas spriegums.
• Lielas jaudas sūknis tiek pieslēgts tieši pie releja kontakta, kas tam nav paredzēts.
• Netiek ņemta vērā motora palaišanas strāva.
• Elektrodi tiek uzstādīti pārāk tuvu ūdens ieplūdes vietai, un turbulences dēļ sistēma nestabili pārslēdzas.
• Elektrodi vai to vadi tiek savstarpēji īsslēgti.
• Agresīvam šķidrumam tiek izvēlēts nepiemērots elektroda materiāls.
• Netiek ņemta vērā ļoti zemā šķidruma elektriskā vadītspēja.
• Netiek izmantots kontaktors, lai gan vadāmās slodzes strāva pārsniedz releja kontaktu iespējas.
• Pēc montāžas netiek pārbaudīts viss piepildīšanas vai iztukšošanas cikls.

• ✅ Automātiska minimālā un maksimālā šķidruma līmeņa kontrole.
• ✅ Iespējams automatizēt tvertnes piepildīšanu vai iztukšošanu.
• ✅ Var izmantot sūkņa aizsardzībai pret sauso gaitu.
• ✅ Iespējams izveidot pārpildes vai minimālā līmeņa signālu.
• ✅ Modulārais korpuss ir ērti montējams elektriskajā sadalnē.
• ✅ Vienkāršs elektrodu līmeņa noteikšanas princips.
• ✅ Var vadīt kontaktoru, vārstu vai citu automātikas aprīkojumu.
• ✅ Pašā relejā nav nepieciešams mehānisks pludiņa mehānisms.
• ✅ Elektrodu augstumu var izvēlēties atbilstoši konkrētajai tvertnei.
• ✅ Piemērots dažādām ūdensapgādes, drenāžas un rūpnieciskās automātikas sistēmām.

• ❌ Standarta elektrodu relejs nav piemērots visiem šķidrumiem.
• ❌ Šķidrums ar ļoti zemu elektrisko vadītspēju var netikt noteikts.
• ❌ Eļļai un degvielai parasti nepieciešams cits līmeņa mērīšanas princips.
• ❌ Elektrodiem var būt nepieciešama periodiska pārbaude vai tīrīšana.
• ❌ Nogulsnes uz elektrodiem var ietekmēt mērījumu.
• ❌ Agresīvai videi nepieciešams piemērots elektrodu materiāls.
• ❌ Lielas jaudas sūkni ne vienmēr var pieslēgt tieši.
• ❌ Nepareizs elektrodu novietojums var izraisīt nepareizu sistēmas darbību.
• ❌ Dažādiem ražotājiem spaiļu izvietojums un darbības shēma var atšķirties.
• ❌ Relejs neaizstāj citus nepieciešamos elektriskās un motora aizsardzības līdzekļus.

Ātrais šķidruma līmeņa kontroles releja izvēles ceļvedis

Modulāro šķidruma līmeņa kontroles releju izvēlieties, ja nepieciešams automātiski vadīt šķidruma līmeni, izmantojot tvertnē uzstādītus elektrodus. Pirms pasūtīšanas svarīgākais ir noteikt šķidruma veidu, vadības režīmu, barošanas spriegumu un vadāmās iekārtas parametrus.